14ais decembris

Garām traucošas automašīnas, sevī ievilkušās, šallēs un kapucēs ietinušās cilvēku ēnas pie stūres un uz trotuāra. Laternu liegā gaisma, peļķes un dubļi, arī uz manām kedām, atstarotāji un pogveidīgie veidojumi, kas tik ērti un uzticami iegūluši ausīs dungo "kā es gribētu būt dārznieks" (P.v.). Dzestrs vējš, nosaluši pirksti, kapuce, netraucējiet!; galvenais neizlekt no kopējā bildes rāmja. Obligātā Ziemsvētku atribūtika ik uz soļa nespēj iekustināt vajadzīgajā virzienā, vismaz parku neviens nav uzdrīkstējies aiztikt (vēl nē) un tad, policijas sirēnām gaudojot, garām aizrīb Koka-Kolas sarkanie lampiņvagoni.. Pār lūpām izsprūk "še tev komercializācija". Dubļi ir vienīgais, kas šajā absurdā ir īsts.

Bet šodien. Šodien drīkst piezīmēt krustiņu kalendārā par vēl vienu izdevušos Reklāmas kursa lekciju. Ne tāpēc, ka pelēko šūniņu masa būtu ievērojami vairojusies, bet to smieklu, kopības sajūtas dēļ, ko rada semināri ar grupu darbiem. Un tad vienā nelaimīgā brīdī atklāj, ka drīz tā vairs nekad nebūs. Vismaz ne tā. Tie cilvēkbērni, ar kuriem pēdējos četrus gadus lielākā vai
mazākā mērā tika dalīti prieki un bēdas, galdu virsmas centimetri, domas un idejas, katrs aizies savu ceļu. Kārtējs deja vu, atsaucot vidusskolas beigas no atmiņu kambariem!

Emocionāli smags periods padevies un pat ar šokolādi te netiks līdzēts.
Tās pašas sarunas par "pohainā kurmja tematu" ("pohainā", nav domāts alkoholisko vielu pārdozēšanas sekas), vīrusu iznīcinošais iespaids uz nedēļas nogales plāniem, tracinoša vēlme sakravāt mantiņas un pazust no šī zemes pleķa, lai savestu kārtībā to putru, kas iekšā vārās.
Nu, kā lai pārdzīvo 24. - 26. decembri, ja visi ģimenes locekļi ir netīši tā izveduši no pacietības, ka visi kā viens, bez izņēmuma, pašlaik vienkārši tracina.

Savilkti, stīvi pleci, tikko manāmas galvassāpes, eh.
Būtu aukstasiņu čūskveidīgs radījums, nomestu veco ādu un sāktu no jauna. Sevi izturēt dažbrīd ir pārāk grūti.
Smaidu izvilina citrona šķēlītes notiesāšana un rīt ir brīvdiena. Kā tur bija, rīts gudrāks par vakaru? Uhu :) Cerība mirst pēdējā.