Jau kādu ceturto dienu ar muguras smadzenēm jūtu to smacējošo sajūtu, ka vajadzētu vai nu pielikties kā lopam, vai šļakstīt asaras pa visām vīlēm, vai nu pasēdēt uz tuvējā dzelzs tilta un apdomāt dzīvi. Neviens no iepriekš minētajiem nav izdevies.

un ik rīta došanās uz darbu ir kā zobu sāpes.. nav labi, nav labi, jo viss taču ir labi, pat vairāk.

Sasodīts, vajag psihologu.