Karalis Līrs
Nezinu, kā īsti ietērpt vārdos vakardienas teātra izrādi. Un tās emocijas..Vēl joprojām sajūta tāda, ka sēžu uz skatuves un saspringti iekrampējusies krēslā vēroju visu notiekošo, rokas stiepiena attālumā no dvēseli plosošā aktiertēlojuma. Jāatzīstas, ka lugu neesmu lasījusi un vidusskolas obligātajā literatūras repertuārā iekļautais Šekspīrs neiedvesmoja, zināju vien sauso sižeta līniju - Karalis, vecs, biš prātu izkūkojis, liek savām trim meitām izklāstīt, cik ļoti tās viņu mīl un izrietot no tā sadalīt Britāniju attiecīgās daļās.. pirmais cēliens pagāja vienā elpas vilcienā, gluži kā otrais. Režisors, kvalitātes zīme pati par sevi, savos 85 gados tiešām radījis... ak, tomēr nespēju izstāstīt, I'm speechless.
Mūsdienu iezīmes sapludinātas ar klasisko; kostīmi, dekorācijas, gaismas, grims, pats galvenais - aktierspēle! Ne velti Valmieras Drāmas teātris pēdējos gados nereti "sit pušu" dažu labu Rīgas teātri. (Bildes no teātra mājas lapas.)
posted by Anita at 2:24 pm
3 Comments:
Āaa gribu redzēt abus divus, arī to ar Rūdolfu Plēpi... tas arī varētu būt lieliski!
Man gan Šekspīrs dikti patīk, angliski lasīt ir tāada bauda! Viegli nav, bet skaisti ļoti.
Ziņkārība dzen Rīgas izrādi ar' redzēt, kaut gan, cik lasīju un dzirdēju, tā netiek ne tuvu līdz Valmierai ;) eh, patriotisma jūtas mostas :)
Un jā, vakar esot visi dižie kritiķi skatījušies un šiem ar paticis. Tā, ka nešķied laiku velti, tiec pie biļetēm un laid šurpu!
Attīecībā uz Šekspīru angļu valodā - es laikam vēl kādu laiciņu drosmi saņemšos un tad došos uzbrukumā tiem dižajiem mākslas darbiem.
Vakar redzēju Rīgas Līru. Iespaids ir panākts, vienaldzīgo nav, kaut vai teātra super neērto krēslu dēļ un ne visai saprotamās idejas par milzumgaro divcēlienu dēļ arī.. Izrāde atstāja ļoti mākslīgu, sakonstruētu iespaidu, bija dažas labas vietas, bija daudzas galīgi nesaprotamas vietas un rīcības. Neradās izrādes kā vienota veseluma iespaids. Tur kur izrādes veidotāji nebija varējuši nomākt Šekspīru ar dažādiem jaunievedumiem un drosmīgiem skatuves eksperimentiem, tur viss bija ļoti iespaidīgi, patiesi.. Patiess un iespaidīgs Plēpis, Reinis, Anže. Mazliet nepārliecināja Laizāns, arī sievietes. Interesanti likās dejojošie cilvēciņi, dekorācijas gana modernas. Par mūziku vai skaņām, kurām nezinu kāds bija sakars ar izrādi, nu tās bija baisas, spiedu pat beigās ciet ausis jo negribēju palikt kurls. Īpaši iespaidīgas bija izrādes beigas ar ļoti labi piemeklētu aplaudējamo mūziku. Tagad mazliet baidos iet uz Valmieras Līru, vēl vienu „salipinātu” Līru negribu gan...
Post a Comment
<< Home