Piektdiena - melnā

Tik ļoti gribētos sevi nolamāt, nu, tā kārtīgi, iz sirds.. bet lamu vārdu krājumiņš tāds mazs un neefektīvs.

Bā, padevos vispārējam spiedienam un atcēlu braucienu uz mīļumjauko Kurzemi, par ko doma pati par sevi jau silda, nevajag nemaz tējas krūzi...nožēlojami. Bet kaut kā diena šodien pavisam ačgārna, pietrūkst vēl vieninieks pie datuma - zinātu, ko vainot.
Sākot jau ar to, ka pamodos ap 5iem drebot par spīti vilnas zeķītēm kājās (nez atbildīgās personas iedomājas, ka pa nakti siltumu nevajag vai), veikalā pa grīdu no maciņa izlidoja un aizripoja sazin kur visa pusdienām domāto monētu kolekcija. Pēcpusdienā mistiskā veidā salauzts tika vienīgais mājas termometrs (tas ar dzīvsudraba stabiņu!) un vēl pa virsu kakla sāpes pastirpinājušās. Jāsāk domāt, ka visur te kādas zīmes, huh.

Nē, un piekāsēja esmu pamatīga :(
Bet gan jau šitas melnais mākonis pāries, pozitīvisma kampaņai robs tiks salabots. Ātrāk vai vēlāk.