Ne jau te

Kur Tu esi, kad visvairāk vajadzētu Tavas klātbūtnes?
Zinu, ka nav taisnīgi to, kas gulst uz manas sāpošās sirds uzkraut citam. Tas ir tik.. egoistiski. Bet tādi jau mēs esam - egoisti. Domājam pārsvarā tikai par sevi, savu labumu, savām sāpēm, jā, un atlikušajā laikā par citiem, iespējams.

Un tomēr. Gribētos paraudāt uz Tava pleca, līdz tas draņķis, kas iekšā sēž un moka nervus, un vēl tos maitas gabalus no mikrobiem, kas apsēduši organismu, pazustu, aiztītos. Ak.

Likumsakarīgi - oficiāli sākusies ne pārāk veiksmīgā notikumu sērija. Strīdi, nesaskaņas, vienkārši neveiksmes. Un ar tiem tuvākajiem, mīļākajiem..protams, vai tad varētu būt savādāk?