Tik ideāls laiciņš, lai sēdētu kādā siltā nostūrī, apkrautai ar spilvenu grēdām, tējas krūzi un mazajiem Selgas cepumiņiem ekipējumā, atvērtu aizkarus un ielas laternu gaismā apbrīnotu to burvīgo sniegpārsliņu danci, kas pašlaik norisinās aiz loga.

un tad klusi no mūziks' aparatūrs' atskan "es nepazīstu tevi, tu nepazīsti mani šai pilsētā, kur tik daudz ļaužu ganās.."

Let's have a post in English for a change, shall we?

For my non-Latvian speaking readers here's an insight of what has been happening round my corner for the last weeks.
I've been enjoying the last weeks of active participating in high education activities, i.e., last lectures in the Advertisements course and an intensive course in Strategic Management. All stuffed in in only two weeks, basically resulting in a flood of group works, long-lecture days, several exams in a row and an overly moody me. I think, I came home only to sleep, read and eat a bit.

Thankfully, the awful feeling of being driven mad by my counterparts caused by too much time spent together in solving tiring school-issues has lessened over the weekend.

The main targets laying ahead are starting an internship and focusing on finally starting to write my bachelor - tough nuts to crack!

Greetings from the snowy countryside ;)

PS. The more time passes, the more I miss DK, the Erasmus bunch and my lovely neighbours..

traces of people you will never know

Oh, btw, we have snow! Loads of it!

Trīs stundas intensīvas lasīšanas, buršanās pa materiālu čupu, smadzeņu kroku stumdīšanas un lādēšanās par to, ka nekādas jēdzīgas un "svaigas" domas nenāk prātā, kā izveidot Harley-Davidson zīmola lojalitāti Eiropā, piķis un zēvele! (Mājiens! -> Eksāmens uzņēmumu stratēģijas kurss).
Un tad vēl mūsu smukais (nerēc!) pasniedzējs bija tā nejauši piemirsis atsūtīt lapiņu ar galveno informāciju gudru padomu sniegšanai.
Pirmoreiz izjutu tās mokas, ko nozīmē vārds "sesija". Tagad tik jācer, ka tie pārgudrie murgojumi būs kādu labumu nesuši un vismaz kāds eksāmens būs nolikts.

Tik dīvaini - nekas nav pārāk steidzami jāmācas, jāstreso un vēl par sazin ko galva jālauza, mm!
Jauka sajūta.

- Eu, klau, jūs pamanījāt, ka šodien ir pēdējā lekcija?
Vēl tikai eskāmeni palikuši..."
- Mjā..

Tā kā jau kuro reizi nodarbojos ne ar to svarīgāko, bet it kā saistīto, par godu rītdienas Reklāmas kursa eksāmenam viens raksta galiņš iz Alberts.lv:

Ikvienam spēcīgam un ietekmīgam zīmolam ir nepieciešami divi vārdi. Reālais un iesauka. Kāpēc? Jo iesaukas vienmēr palīdz patērētājam izveidot ciešāku saikni ar uzņēmumu un tā zīmolu, ja viņam tas šķiet jauks un mīļš.

Piemēram, divi savstarpēji tuvi cilvēki nekad nelieto sarunā viens ar otru reālos vārdus. Tas drīzāk ir kāds mīļvārdiņš vai iesauka. Ja jūsu sieva nomainīs savu vārdu uz „mīļumiņš” tikai tāpēc, ka jūs tā viņu dēvējat, kas notiks? Jums būs nepieciešams izdomāt jaunu iesauku.

Vārdi tik un tā ir spēcīgāki par abriviatūru, tas nu reiz ir fakts. Labākie pierādījumi ir: radars ( radio detecting and ranging); lāzers (light amplification by stimulated emission of radiation); u.c.

Ar c. Ķemuriņš :)

Visas rezerves izsmeltas.
Radošā krīze.
Pārāk daudz cases stratēģijas kursā svešā mēlē.
Nogurdinoši grupu darbi, kuros ik pa brīdim nojaušu, ka savos izteikumos un sarkasmā aizeju pa tālu, kaut tas tiešām nav tā domāts. O jā, mēdzu būt riebīga, bet savējie, cerams, sapratīs.

Vēl 3 dienas jāizvelk un tad drīkstēs nedaudz atvilkt elpu.
Bet līdz tam mokas un sevis un skolas lādēšana.

Paldies par uzmanību.
Galva atļāvusies to vaļību pašlaik aplaimot ar neizturamām sāpēm.
Bušum bušum.

ja nebūtu tāda gļēvulība, sēdētu uz balkoniņa salā un vērotu kā sniegpārsliņas dejo savu kāzu valsi.
gluži kā vakarnakt.. stāvēt pagalma vidū un izplestām rokām skatīties un smiet laternas gaismā, ka atkal nav kur auto noparkot.
izdzertas vīna glāzes, teātra izrāde.
asaras acīs tik skaistās, ne man, ne tev, bet viņai un viņam. tomēr tu, lētticīgais muļķis, sēdi un jūti pretējo.

neatļauti, nepieļaujami sapņi, kuri izlaužas laternu apspīdētajā istabas gaismā un līdz ar modinātāja spalgajām skaņām atgriežas tajās dzīlēs, kur tie saceļas tikai tad, kad gaismas robežas līdz ar plakstiņu aizvēršanu tiek nojauktas.

zinu, ka tā nedrīkst, zinu, zinu, visu to zinu.
bet tikai sapņot par mīlestību un nejust..

nu, bļāviens, cik bezjēdzīgi un sarežģīti, un nepateikti.

sail away

Daļiņa manis šonakt aizlidos uz Zviedriju.
Un mūžīgi skrejošais laiks nenovēlēja mirklīti atvadām.

Pēkšņi palika tik skumji, tik skumji.

Apologies for the ongoing period of silence here!

I'm pretty busy with school and especially the next 2 weeks are gonna be neck and nerve breaking - assignments, intensive courses, exams + gonna start working (real employment, heh) . (update: that offer was dropped, too bad)

Maybe I'll drop a line now and then, though I'm seariously thinking about giving the blog up...

Anyway, take care, my beloved fluffies! :)

šī vieta iesūnojusi un pilna ar tīmekļiem no tiem zvēriem ar astoņām vai cik tur spalvainām kājām.
neticama laikapstākļu ietekme uz veselības un gara stāvokļa ne pārāk draudzīgajām attiecībām.
jūtas un sajūtas ir manu domu uzticamās sabiedrotās, kas viena no otras cenšas izliekt arvien trakāku pagriezienu spirāles.
vientulība esot labākais un laikam arī vienīgais veids, kā likt tam mazajam, brēcošajam, iekšā sēdošajam "es" vienreiz paklusēt.

jāklapē šī bodīte būs vien ciet ar lielu izkārtni "aizceļoju!"

Долго дождик слезы лил под моим окном

Indeed, rain wept at my window for ages. And still does at night. In an unison with the wind.

Holidays have moved on and dragged up its old friend Emptiness. And then there is this never ending Autumn with its green grass, masses of rainwater, mud and a desperate longing for snow. Snow?? What the heck is that?

Not much has happened the last days. Went skating with my mum and little sister yesterday and ended up bowling as well. What would have been a nice evening was spoiled by an unknown jerk who had run into our car and left afterwards...shit happens.

And today..

..the very moment my foot reached the pavement in the front of my University and I was hit by a wind breeze, I could swear I had travelled through time one year back, back in Aarhus.
Unfortunately, the wind hadn't the freshness of a nearby sea and reality slapped away the pleasant brief moments of daydreaming..

..still feel like an emotion detector on two feet, walking along and registering every single bit of other two-legged being's mood. And if it wasn't bad enough, it all jumps over to me as well. Thank you very much, I can't even handle my own shit!

Oh, and in case you're wondering about the title of this post.. what could be 1st January without the classic movie from Soviet times "Ирония судьбы или С легким паром!" (1975) (summary of the plot in English here). It's very funny, good acting, it perfectly describes some parts of life at Soviet times, but most of all it has the most crazy story. And beautiful songs and poems in Russian.